Konkurentiem cenas nav jāapspriež - BILANCES JURIDISKIE PADOMI

Konkurentiem cenas nav jāapspriež

 Numura intervija 2018. gada APRĪĻA numurā

Kamēr daudzi komersanti patlaban aizņemti, ieviešot kārtību fizisko personu datu apstrādes jautājumos, nedrīkstētu aizmirst arī par citām ne mazāk svarīgām tiesību jomām. Kopš 2002. gada spēkā ir pašreizējais Konkurences likums, kas brīvā tirgus ekonomikas apstākļos uzliek pienākumu godīgi konkurēt un nekavēt attīstību citiem uzņēmumiem.

Andis Kārkliņš, zvērinātu advokātu biroja  BDO LAW vecākais jurists, ir specializējies konkurences tiesībās un aizliegto vienošanos lietās.

Profesionālā bakalaura grādu tiesību zinātnē viņš ieguvis Biznesa augstskolā Turība, bet maģistra grādu Eiropas Savienības un konkurences tiesībās ieguvis King’s College London un patlaban turpina studijas Turībā, lai iegūtu zinātnisko grādu ekonomikā.  Iepriekš Andis Kārkliņš  strādājis par ekspertu un vecāko juriskonsultu Konkurences padomē, izmeklējot konkurences tiesību pārkāpumu lietas un pārstāvot iestādi tiesā par konkurences tiesību pārkāpumiem gan arī piedaloties uzņēmumu pārbaudēs.

Patlaban Andis Kārkliņš ne tikai konsultē un pārstāv uzņēmējus, bet velta laiku  arī komersantu izglītošanai – marta nogalē vadīja semināru “Grieķijas konkurences iestāžu bargie sodi kosmētikas tirgotājiem – ko no tā varam mācīties Latvijā?”. Grieķijas konkurences uzraudzības iestāde 2017. gada beigās atklāja aizliegtu karteļu vienošanos, kur sešas luksusa kosmētikas vairumtirgotāju kompānijas saskaņoja atlaides, kas jāpiemēro saviem produktiem, pārdodot tos veikalos. Grieķijas konkurences iestādes piemērotais kopējais sods par šādu pārkāpumu bija 18,7 miljoni eiro, norādīts semināra programmas pieteikumā.

Vai tikpat bargi sodi konkurences tiesību pārkāpumos skar arī Latvijas uzņēmējus?

Eiropas Savienībā, tai skaitā Latvijā, sods par konkurences tiesību neievērošanu uzņēmumiem var sastādīt līdz pat 10% no iepriekšējā gada apgrozījuma. Apjomīgo naudas sodu mērķis ir pārtraukt uzņēmumu pretlikumīgās darbības un atturēt citus uzņēmumus no iesaistīšanās līdzīgu pārkāpumu īstenošanā.

Cik, jūsuprāt, ir izglītots Latvijas uzņēmējs konkurences tiesību jomā?

Latvijā konkurences tiesības īpašu popularitāti līdz šim nav iemantojušas, gadās, ka pat lieli uzņēmumi laiduši gar ausīm Konkurences likuma prasības. Tādās valstīs kā Vācija vai Lielbritānija konkurences tiesības pastāv jau ļoti sen un arī uzņēmēji rīkojas atbildīgāk. Vēl strādājot Konkurences padomē un dodoties pārbaudēs uz uzņēmumiem, gadījās, ka cilvēki pat nesaprata, ko mēs pārstāvam, vaicāja, vai esam no Valsts ieņēmumu dienesta. Par Konkurences padomes esamību daudzi pat nebija dzirdējuši!

Pieredze arī liecina, ka vēl aizvien daudzi uzņēmēji neorientējas konkurences tiesībās. Lielie uzņēmumi ir vismaz par tām dzirdējuši, bet mazie un vidējie uzņēmumi nav informēti ne par aizliegto vienošanos, ne karteļu veidošanās riskiem. Taču tieši mazie un vidējie uzņēmumi šādiem riskiem ir pakļauti, it īpaši ja piedalās  publiskajos iepirkumos. Notiek, piemēram, cenu sarunāšana vairāku uzņēmumu starpā. Informācija, kas satur konkurences pārkāpuma pierādījumus, tiek izsūtīta e-pastā. Iepirkumu konkursu piedāvājumos dažādiem uzņēmumiem tiek konstatētas līdzības un sakritības ne tikai pašā piedāvājumā, bet pat dokumentu noformējumā.

Vai tas notiek aiz nezināšanas? Vai varbūt šādi pārkāpumi tiek veikti apzināti, līdzīgi kā tiek plānotas, piemēram, pievienotās vērtības nodokļu izkrāpšanas shēmas? 

 Vajag diezgan augstu izpratnes līmeni konkurences tiesībās, lai apzināti radītu shēmas, kā, piemēram, izveidot karteli, lai to nepamanītu, jo attiecīgi vajag vēl nelikumībās iesaistīt arī citus uzņēmumus. Tāpēc grūti pateikt, vai tas tiek darīts apzināti, manuprāt, ne. Arī Konkurences padome ir atzinusi, ka astoņdesmit procenti pārkāpumu notiek aiz nezināšanas – ko drīkst un ko nedrīkst rakstīt līgumos, kas jāievēro, apmainoties savstarpēji ar informāciju par cenu politiku un citiem jautājumiem. Tāpēc galvenais ir preventīva darbība, lai novērstu iespējamos riskus. Kad lieta būs nonākusi Konkurences padomē, tās būs pavisam citas problēmas un grūtāk risināmas situācijas. Uzņēmumam ārpakalpojuma konsultanti konkurences tiesībās noteikti izmaksās daudz mazāk nekā Konkurences padomes uzliktie sodi.

Saprotams, ka atbildīgam uzņēmējam vajadzētu rūpīgi izlasīt Konkurences likumu, izstudēt Konkurences padomes vadlīnijas, iepazīties ar lēmumiem, ko uzraugošā institūcija pieņēmusi par citu uzņēmumu pieļautajiem pārkāpumiem. Taču biznesā bieži tam nepietiek laika, arī likuma normu izprašanai nereti vajadzīgas priekšzināšanas juridiskajos terminos. Kā mazajiem uzņēmējiem tikt galā ar visām šīm prasībām?

Lai nepārkāptu likuma normas un laikus sagatavotos iespējamām Konkurences padomes pārstāvju vizītēm uzņēmumā, mūsu juristu komanda ir izstrādājusi mūsdienīgu digitālo rīku – bezmaksas mobilo aplikāciju BDO Law Latvija, kurā atrodams apmācības kurss uzņēmumu vadītājiem un darbiniekiem konkurences tiesību jomā. Mobilā aplikācija ir izveidota gan iOS,  gan Android ierīcēm.

Šis preventīvais rīks iesaka  rīkoties atbilstoši  Konkurences padomes izstrādātajām vadlīnijām, lai nepieļautu savā darbībā konkurences tiesību pārkāpumus. Aplikācija nedod aizsardzību, bet palīdz informatīvi – ne tikai uzņēmējs pats, bet ikviens darbinieks var iepazīties, kādi ir būtiskākie jautājumi. Tā ir vispārēja informācija par preventīvo pasākumu kopumu. Ir arī daudzas nianses, par ko Konkurences padome var sodīt uzņēmumu pārbaudes laikā, tāpēc aplikācijā ir iekļauti četri galvenie soļi: kā sagatavoties, kas jāievēro un kā jāuzvedas konkurences uzraugu vizītes laikā, kā arī ar aplikācijas starpniecību iespējama saziņa ar speciālistu, kurš konsultēs krīzes situācijā un nepieciešamības gadījumā arī ieradīsies notikuma vietā. Šo risinājumu var izmantot ikviens uzņēmums neatkarīgi no tā lieluma un darbības jomas, jo likums paredz, ka konkurences tiesību aspekti uzņēmējdarbībā ir jāievēro visiem, bet jo īpaši, ja uzņēmums iesaistās publiskajos iepirkumos, darbojas nozares asociācijās un tamlīdzīgi.

Kuras ir tās nozares un darbības jomas, kurās visbiežāk tiek pieļauti konkurences pārkāpumi?

Veicot Konkurences padomes pēdējo gadu darbības analīzi, secināms, ka biežāk sastopamie pārkāpumi ir uzņēmumu aizliegtās vienošanās jeb karteļi, kas parasti tiek īstenoti publiskajos iepirkumos. Analizējot šos pārkāpumus nozaru griezumā, redzams, ka pēdējo gadu līderis ir būvniecība. Apdraudēta ir arī IT nozare, finanšu pakalpojumu sniedzēji, mazumtirgotāji u.c.

Varbūt varat minēt kādus raksturīgākos pārkāpumus – kā izpaudusies karteļu vienošanās?

Konkurences padome 2016. gadā sodīja trīs uzņēmumus par sarunātiem piedāvājumiem ūdenssaimniecības infrastruktūras iepirkumos. Konkurences uzraugs konstatēja, ka šie uzņēmumi sarunājuši dalību piecos iepirkumos četru miljonu eiro kopvērtībā. Uzņēmumi apmainījušies ar tāmēm, kuras iesniegt konkursos, un vienojušies tās palielināt, piemēram, par desmit procentiem.

Pagājušajā gadā Konkurences padome pieņēma četrus lēmumus par aizliegtu uzņēmumu darbību saskaņošanu, kopumā 20 uzņēmumiem piemērojot naudas sodus vairāk nekā desmit miljonu apmērā. Tā 2017. gadā tika atklāts, ka SIA Rīgas satiksme un pašvaldības uzņēmums Rīgas mikroautobusu satiksme neatļauti ir vienojušies par to, ka braukšanas maksa pašvaldības uzņēmuma mikroautobusos Rīgā nedrīkst būt zemāka par Rīgas satiksmes noteikto tarifu.. Par šo pārkāpumu piemēroja gandrīz 2,3 miljonu eiro lielu naudas sodu.

Tāpat pērn tika sodīti vairāki lielie būvmateriālu tirgotāji, kuri nodrošināja saskaņotu un mākslīgi pielāgotu cenu līmeņa ievērošanu mazumtirdzniecībā izplatītiem ģipša izstrādājumiem. SIA Knauf tika atzīts par dominējošo uzņēmumu reģipša izplatīšanā Latvijā. Konkurences padome uzņēmumiem par aizliegtu vienošanos kopā piemēroja naudas sodus gandrīz septiņarpus miljonu eiro apmērā. Tā bija sarežģīta lieta ar komplicētiem jautājumiem, un vēl grūti pateikt, ar ko tā beigsies, jo ir pārsūdzēta tiesā.

Prakse rāda, ka Konkurences padomes lēmumus tiesa atzīst par nepamatotiem tikai ļoti retos gadījumos. Tas apliecina, ka jūsu kādreizējā darbavieta konkurences uzraudzībā strādā profesionāli, tiesai nav ko iebilst.

Tieši mūsu birojam izdevās panākt labvēlīgu tiesas lēmumu strīdā ar Konkurences padomi, kura bija sodījusi biedrību Auto asociācija par it kā aizliegtu vienošanos, kas vērsta uz auto remontdarbu veicēju konkurences ierobežošanu, un piemērojusi naudas sodu četru procentu apmērā no tās iepriekšējā gada apgrozījuma. Taču Administratīvā apgabaltiesa pieņēma asociācijai labvēlīgu lēmumu un norādīja uz būtiskām nepilnībām konkurences uzraugu darbībās, kā arī atcēla Konkurences padomes lēmumu pilnā apmērā. Tiesa savā lēmumā norādīja, ka, vērtējot aizliegtās vienošanās, Konkurences padomei ir jāpamato izteiktie apgalvojumi ne tikai ar savu viedokli, bet gan ar datiem, skaitļiem un citiem pierādījumiem. Ir nepieciešams objektīvs tirgus apstākļu ekonomisks un tiesisks novērtējums, lai tiesa varētu pārliecināties par Konkurences padomes izdarīto secinājumu pamatotību. Turklāt pārkāpuma pierādīšanas pienākums ir pašai Konkurences padomei – tai ir jāspēj sniegt pierādījumi, lai pārliecināti pierādītu pārkāpumu veidojošo apstākļu esamību. Savukārt asociācija ir tiesīga aizstāvēt nozares uzņēmumu tiesības un intereses, tostarp arī ekonomiskās intereses, un šo interešu aizsardzība vēl nerada aizliegto vienošanās pārkāpumu. Konkrētajā gadījumā tiesa bija konstatējusi, ka nav pierādījumu, ka Auto asociācijas biedri savā starpā būtu apsprieduši kāda atsevišķa biedra individualizētus komercdarbības aspektus vai komercinformāciju, vai arī jautājumus par cenām vai tirgus sadali. Konkurences padome šī nolēmuma sakarā ir iesniegusi kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā.

Vienlaikus gribu uzsvērt, ka Konkurences padome pēdējo gadu laikā ir daudz darījusi konkurences tiesību attīstībā Latvijā, ir ieviestas daudz labas lietas uzņēmēju labā, piemēram, ieviesusi mutvārdu uzklausīšanu pirms lēmuma pieņemšanas, daudz lietas pārņemtas no citu Eiropas valstu labās prakses. Man personīgi darbs šai iestādē bija neatsverama pieredze, jo nekur citur Latvijā tik augstā līmenī un tik padziļināti nevar apgūt konkurences tiesības. Lai tās izprastu, nepieciešamas gan juridiskās, gan ekonomiskās zināšanas, tostarp jāpārzina uzņēmējdarbības principi un vēl daudzi citi jautājumi, lai izvērtētu, vai pastāv kādi riski un vai bijis konkurences tiesību pārkāpums.

Vai tiesa var lemt par Konkurences padomes uzliktā soda samazināšanu?

Satversmes tiesa 2017. gada 22. decembrī pieņēma spriedumu, ko konkurences tiesību juristi praktiķi gan uzskata par diskutējamu. Tiesa uzskatīja, ka tikai Konkurences padome ir tiesīga lemt par naudas soda apmēriem konkurences tiesību pārkāpumu lietās. Savukārt tiesas var lemt tikai par pieteikuma noraidīšanu un iestādes lēmuma atcelšanu vai atcelšanu daļā, bet nevar mainīt Konkurences padomes noteiktā soda apmēru.

Satversmes tiesa atsaucās uz varas dalīšanas principu, norādot, ka administratīvās lietas ierosināšana un administratīvā akta jeb lēmuma izdošana ir Konkurences padomes kompetencē, jo iestāde var iegūt vairāk informācijas un ņemt vērā plašāku kontekstu nekā tiesa, lai konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem piemērotu soda apmēru. Savukārt tiesas kompetencē ir lemšana par šī akta tiesiskumu. Tiesai ir jābūt tiesībām lemt par strīda galveno jautājumu un, ja nepieciešams, nosūtīt lietu atkārtotai izvērtēšanai tai pašai vai citai iestādei.

Kādas vēl ir aktualitātes pēdējā laika konkurences regulējuma sakarā?

2017. gada 1. novembrī stājās spēkā grozījumi Konkurences likumā un Civilprocesa likumā, ar ko ir atvieglota konkurences tiesību pārkāpumā radīto zaudējumu kompensācijas pieprasīšana. Tas nozīmē, ka jebkura persona – gan patērētāji, gan uzņēmumi, kas cietuši zaudējumus konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā –, ir tiesīgi prasīt no pārkāpējiem šo zaudējumu atlīdzināšanu. Zaudējumu atlīdzību iespējams pieprasīt, vēršoties Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Ja praksē pierādījies, ka daudzi likumu pārkāpuši, jo nav izpratuši konkurences ierobežojumu būtību, vai tik lieli sodi nav tomēr par bargiem – tie mazu uzņēmumu var iznīcināt?

Šādos gadījumos Konkurences padome aicina izmantota Iecietības programmu, kas paredz, ka uzņēmums, kas ir vai bija iesaistīts kartelī, pirmais brīvprātīgi var iesniegt pierādījumus par šo pārkāpumu Konkurences padomei un saņemt pilnīgu atbrīvojumu no naudas soda, kā arī atbrīvojumu no lieguma turpmāk piedalīties publiskajos iepirkumos. Šo iespēju vēl izmanto maz, jo tādā gadījumā ir jāziņo par citiem kartelī iesaistītajiem. Diemžēl tas ir tāds pārprasts pieņēmums, ka neklājas uzrādīt pirmajam pārkāpējus, jo tirgus ir mazs, ja ziņosi, tad tevi pārējie no tās izslēgs. Uzskats, ka ziņošana par likuma pārkāpumu ir nodevība, manuprāt, šāds uzskats nāk no padomju laikiem, kad “stučīšana” tika vērtēta kā zemiska rīcība.

Ja pārkāpums ir bijis un jau ir uzraugu konstatēts, arī tad vēl pastāv iespēja sadarboties ar Konkurences padomi un attiecīgi saņemt naudas soda samazinājumu.

Kāds būtu jūsu pirmais padoms mazajam uzņēmējam, lai tas nepārkāptu konkurences tiesības?

 Apzināt jomu, kurā uzņēmums strādā, un izvērtēt, kādi tajā varētu pastāvēt riski. Mazais uzņēmums bieži nebūs dominējošā stāvoklī tirgū, bet aiz neuzmanības var tikt iesaistīts cenu saskaņošanā ar līdzīgu uzņēmumu, tāpat var līgumos ar sadarbības partneriem iekļaut  neatbilstošus līguma punktus, kas, piemēram, attiecas uz teritorijas vai klientu sadales. Šādus punktus un citus nosacījumus bieži iekļauj, lai pasargātu savu biznesu, jo uzņēmēji bieži vien pat neaizdomājās par konkurences tiesībām, slēdzot sadarbības līgumus. Tāpat pastāv risks, ka šādus jautājumus uzņēmēji var pārrunāt nozares asociācijas sanāksmēs, bieži gan Eiropā, gan Latvijā tieši asociācijas tiek uzskatītas par karteļu perēkļiem. Piemēram slavenais “olu kartelis”, kur Latvijas Olu ražotāju asociācijas biedru sapulcēs apmainījās ar informāciju. Apspriežot vistu olu realizācijas cenu palielināšanu un rīkojoties atbilstoši asociācijas sapulcēs norunātajam, mērķis šādai informācijas apmaiņai bija olu realizācijas cenu palielināšana un noturēšana vienā līmenī. Tādā veidā likvidējot risku, kas nenovēršami rastos, ja katrs olu ražotājs cenu palielinātu atsevišķi. Rezultātā tirgus nevarēja pašregulēties, tika ietekmēta olu tirdzniecības sistēma, kā arī deformēts cenu līmenis, liekot patērētājiem pārmaksāt. Vēl svarīgi atcerēties, ka nedrīkst noteikt preces tālākpārdošanas cenu piegādātājam vai tirgotājam – attiecīgi arī kontrolēt, kādu cenu precei uzliek gala tirgotājs. Tas ir viens no striktākajiem aizliegumiem konkurences tiesībās, taču viens arī no biežāk sastopamajiem pārkāpumiem.

Tātad kūku ražotājs nevar noteikt, lai Latvijā visās mazumtirdzniecības vietās viņa kūkas maksātu vienādi. Bet kā ar atlaižu akcijām – par tām taču nereti tirgotāji vienojas ar ražotāju?

Akcijas parasti ir īslaicīgas, noteiktu termiņu, bet arī šajā jomā bieži tiek pārkāpts Konkurences likums. Piemēram, 2005. Konkurences padome konstatēja pārkāpumu vienam no lielākajiem maizes ražotājiem. Konkurences padome konstatēja maizes ražotāja neatļautu rīcību Vislatvijas akcijā. Neatļautā rīcība izpaudās, kā atsevišķu maizes veidu mazumtirdzniecības cenu fiksēšana laika periodā, kas ievērojami pārsniedz parasti maizes produkcijai rīkoto akciju termiņu. Piedaloties šajā akcijā, mazumtirgotāji piekrita pārdot atsevišķus maizes veidus par fiksētu cenu, kas uzdrukāta un ar uzlīmi izvietota uz maizes iepakojuma. Fiksētas tālākpārdošanas cenas noteikšana ļāva maizes ražotājam veikt mazumtirdzniecības cenu kontroli atsevišķiem maizes veidiem mazumtirdzniecībā, līdz ar to tieši ierobežojot mazumtirgotāju brīvību noteikt maizes tālākpārdošanas cenu. Vēl svarīgi – jāseko līdzi tam, vai uzņēmuma darbinieki, kuriem ir saskare ar piegādātājiem, tirgotājiem, būtu zinoši konkurences tiesībās un pievērstu uzmanību arī elektroniskajai sarakstei, kurā neapzināti var notikt informācijas apmaiņa par uzņēmuma cenu politiku, kas var novest pie aizliegtas vienošanās. Ja reiz ir gadījies šāds pārkāpums, pirmajiem būtu jāvēršas pie Konkurences padomes Iecietības programmas ietvaros.

Kāpēc nepietiek ar to, ka elektronisko saraksti datorā izdzēš un par to aizmirst?

Ja arī viena puse saraksti būs izdzēsusi, tā noteikti būs pie otras puses. Vienlaikus mūsdienu tehnoloģijas, ļauj arī dzēstos e-pastus un citu informāciju, kas atrodas uzņēmēja datorā, vai kādā citā datu nesējā Konkurences padomei atgūt un, kad Konkurences padome atklās, ka šāda sarakste, vai informācija bijusi, būs jau daudz grūtāk skaidrot, pamatot radušos situāciju un apstākļus.

Reizēm, skatoties uz preču cenām, šķiet, ka konkurences noteikumi ir izdevīgāki importētājiem. Klasisks piemērs – mūsu veikalos Lietuvas un Igaunijas piena produkti ir lētāki, kamēr kaimiņvalsts veikalos Latvijas produkti pērkami lētāk nekā pašu mājās. Kā jūs to izskaidrotu?

Zīmola preces vienmēr maksā nedaudz vairāk, bet pie mums vietējais ražotājs un viņa produkcija ir atpazīstamāka, tāpēc var cenu turēt augstāku. Savukārt ārpus Latvijas, kur šo zīmolu pazīst mazāk, precei jākonkurē ar vietējiem ražojumiem. Tā tirgus pats regulē konkurētspēju.

Daudzi baidās, ka Latvijā ienāks mazumtirdzniecības ķēde LIDL un izbojās konkurenci ar zemākām cenām. Manā ieskatā tas tieši varētu veicināt konkurenci, jo mums tirgū palikušas tikai divas lielās mazumtirdzniecības ķēdes – RIMI un Maxima. Pietrūkst trešā tirgus dalībnieka, kāda bija Prisma, kura jau aizgājusi no Latvijas. LIDL ar samērā augstajiem standartiem piegādātāju atlasē un attiecīgi kvalitatīvu produktu izvēlē varētu nodrošināt konkurenci, kas ietekmētu ne tikai produktu cenas, bet iespējams arī kvalitāti.

Iepirkšanās paradumi pircējiem mainās, ikdienā arvien vairāk izmantojam internetveikalus, kas nodrošina piekļuvi dažādu valstu tirgiem. Kā zināt, vai tie nav iesaistīti konkurences tiesību pārkāpumos?

Latvijā vēl šādā aspektā konkurences pārkāpumi tikpat kā netiek skatīti, taču karteļu vienošanās, dominējošā stāvokļa izmantošana var notikt arī tiešsaistes vidē. Eiropas Komisija ir pievērsusies jautājumiem, kuri skar platformas, kas nodrošina tiešsaistes tirdzniecību. Tāpat, piemēram, Vācijas konkurences iestāde uzskata, ka pirmsškietami valstī dominējošā stāvoklī atrodas sociālais tīkls Facebook, kurš, ļaunprātīgi izmanto šo dominējošo stāvokli, padarot sociālā tīkla izmantošanu atkarīgu no tā, ka tā var bezgalīgi uzkrāt jebkāda veida datus, kas iegūti, izmantojot trešo pušu vietnes un apvienojot to ar lietotāja Facebook kontu. Šīs trešo pušu vietnes ietver, pirmkārt, Facebook pakalpojumus, piemēram, WhatsApp vai Instagram, un, otrkārt, citu operatoru vietnes un lietotnes lietotājiem to pat nezinot, vāc viņu datus un iegūto informāciju izmanto reklāmu izplatīšanas un preču piedāvājumu nolūkos. Tādā veidā iespējams pārkāpjot arī datu aizsardzības likumu Vācijā. Šī lieta patlaban Vācijā atrodas izmeklēšanā un, kā vēsta Vācijas konkurences iestāde, tad rezultāts varētu būt 2018. gada beigās.

 

 

SAZINIETIES AR REDAKCIJU!
Sending