Nr.10, OKTOBRIS 2015

Iznācis žurnāla 2015. gada OKTOBRA numurs. Ieskats numura tematikā:

Numura intervija

Kā izsargāties no maksātnespējas shēmām?

Saruna ar Helmutu Jauju, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal vadošo juristu

Maksātnespējas procesu blēdību rezultātā nodarītais kaitējums Latvijas ekonomikai nav mīts, bet gan ar statistikas analīzi pierādāms fakts – šāds kopējs secinājums izriet no jaunākā pētījuma „Maksātnespējas ļaunprātīgas izmantošanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību”.

Jurista padoms

Reklāmas vai reprezentācijas izdevumi? Skaidrojam definīcijas

Aija Lasmane, zvērinātu advokātu biroja SORAINEN vecākā nodokļu menedžere, sertificēta nodokļu konsultante, Aina Okseņuka, zvērinātu advokātu biroja  SORAINEN nodokļu menedžere

Līdz ar katru jaunu mārketinga ideju katrreiz parādās jautājums, vai izmaksas uzskatāmas par reklāmas vai reprezentācijas izmaksām uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) vajadzībām? Turklāt jāprot pierādīt, ka izmaksas vispār ir tieši saistītas ar uzņēmuma saimniecisko darbību.
Nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtēšana publiskajā iepirkumā – problēma vai nebijusi iespēja

Kristīne Zubkāne, juriste, M.G. tiesību zinātnē ar specializāciju starptautiskajās un Eiropas tiesībās, LR Satversmes tiesas tiesneses palīdze

Publisko iepirkumu likuma (PIL) 48. pants reglamentē nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtēšanas kārtību iepirkuma procedūrā. Šis regulējums nepamatoti lēta piedāvājuma slieksni un citus apsvērumus atstāj pasūtītāja iepirkuma komisijas ziņā. Nesenie grozījumi PIL, ar kuriem citastarp arī šis likuma pants papildināts ar 1.¹ daļu, noteic gadījumus, kad iepirkuma komisijai ir pienākums obligāti veikt piedāvājuma pārbaudi.
Kolektīvā atlaišana – process vai uzteikuma veids? I daļa

Iveta Zelča, Mg.iur., zvērināta advokāte

2015.gada 1.janvārī spēkā stājās apjomīgi grozījumi Darba likumā, kuri skāra arī kolektīvo atlaišanu. Neskatoties uz veiktajiem grozījumiem, praksē aizvien ir daudz neatbildētu jautājumu, kurus uzdod daudzi, kas saskārušies ar kolektīvo atlaišanu. Autore šajā un nākamajā žurnāla numurā atspoguļos aktuālos prakses jautājumus, kuri saistīti ar kolektīvo atlaišanu, un apkopos atbildes no Latvijas Republikas judikatūras un Eiropas Savienības judikatūras uz aktuālajiem jautājumiem kolektīvās atlaišanas lietās.
Labprātīga kapitālsabiedrību likvidācija: tiesiskais regulējums un praktiskie aspekti

Ieva Tillere-Tilnere, zvērināta advokāte, KPMG Zvērinātu advokātu biroja vadītājas vietniece

Dažādu komerciālu apsvērumu dēļ nereti komersantiem nākas pieņemt lēmumu izbeigt konkrētas sabiedrības darbību. Likvidācijas procesa pamata regulējums ir ietverts Komerclikumā, bet papildus ir jāņem vērā arī virkne citu tiesību aktu prasību, kas regulē darba tiesiskās attiecības, maksātnespēju un nodokļus, grāmatvedības un arhivēšanas noteikumus. Līdz ar to bieži vien praksē likvidācijas process ir visai sarežģīts. Šajā rakstā apskatīti vairāki praktiskie un tiesiskie aspekti, kas jāņem vērā un jāizvērtē, plānojot un strādājot pie likvidācijas procesa.

Darba tiesisko attiecību izbeigšanas kārtība. III. daļa

Gita Oškāja, zvērināta advokāte, Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības Juridiskās daļas vadītāja

Tabulas veidā apkopots, kas jāņem vērā darba devējam, izbeidzot darba attiecības pēc konkrētā Darba likuma pantu regulējuma.

 

 Tiesu prakse

EST lēmusi par darba laika organizēšanas aspektiem

Gita Oškāja, zvērināta advokāte, Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības Juridiskās daļas vadītāja

Eiropas Savienības tiesa (EST) 2015. gada 10. septembrī saistībā ar tai uzdoto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņēma spriedumu lietā Nr. C-266/14 un nolēma, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 2. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā, kuros darba ņēmējiem nav noteiktas vai pastāvīgas darba vietas, par “darba laiku” šīs tiesību normas izpratnē ir uzskatāms pārvietošanās laiks, ko šie darba ņēmēji pavada, ikdienā pārvietojoties starp savu dzīvesvietu un sava darba devēja noteiktā pirmā un pēdējā klienta atrašanās vietām.
Nodokļu maksātāja tiesības pārsūdzēt audita atzinumu
AT Administratīvo lietu departamenta 2015. gada 13. augusta lēmums lietā SKA-1015/2015
Normatīvais regulējums paredz, ka papildu nodokļu aprēķins nav vienīgās tiesiskās sekas, kuras nodokļu administrācija var noteikt nodokļu maksātājam pēc nodokļu revīzijas (audita). Nodokļu administrācija var arī noteikt vai precizēt nodokļu un informatīvo deklarāciju sastāvdaļās norādītās summas. Bet, ja nav veikts nodokļu uzrēķins, vai nodokļu maksātājs ir tiesīgs apstrīdēt un pārsūdzēt audita atzinumu un pat vērsties tiesā? Uz šo jautājumu atbildi sniedz turpmāk apskatītā Augstākās tiesas prakse.

Juridiskās ziņas

  • Datu valsts inspekcija akreditējusi pirmo kredītbiroju
  • Būvvaldes uzsākusi būvju pirmsreģistrāciju

Abonēt žurnālu var izdevniecībā Lietišķās informācijas dienests e-veikalā.

Piedāvājam žurnālu abonēt 2016. gadam arī BILANCES ZELTA KOMPLEKTĀ.